Informācija medijiem (24.10.2019.)

Asociācija: privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

     Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem „Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam”. Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. LATTA valdes loceklis Aldis Čīma pauž bažas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.

     Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) – 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. g. pieaugums par 12,2 procentpunktiem).

     No 2018. gadā Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem 67 tūkst. vieglajiem automobiļiem 75% bija lietoti (CSDD dati). Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums 2018. gadā veidoja 8,27 gadus. Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reģistrētie auto kļūst vecāki.

     Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir ceturtais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars Eiropas Savienībā (28,4%), iedzīvotāju ienākumu sadalījums ir ceturtais nevienlīdzīgākais savienībā. Neraugoties uz nabadzību, Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, kuru risina ar lietotu transportlīdzekli. Lietoti automobiļi ir pieejami, tādēļ tikai 13% lauku iedzīvotāju atzīst nespēju tos atļauties.

     Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ceļu kvalitātes indeksā Latvija dala zemo 91.-97. vietu ar tādām valstīm kā Kambodža un Ziloņkaula krasts. Tādēļ Latvijā priekšroka tiek dota transportlīdzekļiem, kuri piemēroti smagākiem ekspluatācijas apstākļiem, nevis kompaktiem un dārgiem elektroauto.

     Vides aizsardzība ir nozīmīga, taču nav mūsu nācijas vissvarīgākā problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2019. gada pārskatā par Latviju ir atzīts, ka valsts ir bagāta ar mežiem, kas klāj 54% teritorijas, CO2 emisijas uz iedzīvotāju ir zemākas nekā jebkur citur OECD, jo neparasti plaši tiek izmantoti atjaunojamie resursi. Vides snieguma indeksā (EPI), kuru aprēķina Jēlas universitāte sadarbībā ar WEF, Latvija ierindojas 37. vietā, bioloģiskās daudzveidības jomā augstajā 25. vietā starp 180 valstīm.

     Saskaņā ar A.Čīmas teikto, valdības iecerētie grozījumi draud ar situāciju, kurā divas trešdaļas vieglo automobili vairs nevarēs atļauties iegādāties. Reģistrētie vecie transportlīdzekļi tiks ilgstoši ekspluatēti līdzīgi kā Kubā, tiesa gan maksājot par tiem nodokļos ievērojami vairāk. Tieši mazturīgo mobilitātei iecerēts uzlikt lielāko slogu, tā Latvijai būs iespēja kļūt par ES valsti ar visnevienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu. Vidusslānim, kas līdz šim varēja atļauties jaunu vai mazlietotu auto, lai iekļautos iepriekšējā budžetā būs jāsamierinās ar gaužām maza izmēra auto ar ierobežotām iespējam Latvijas apstākļos.

     Vai, tiecoties aizsargāt salīdzinoši labā stāvoklī esošo Latvijas vidi, valdība ar iecerētajiem plāniem neizraidīs vēl lielu daļu Latvijas iedzīvotāju trimdā uz ārvalstīm? Tur ienākumu līmenis un ceļi ir pietiekami labi, lai Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā noteikto pamatbrīvību pārvietoties īstenotu ar elektroauto. Cik Latvijas iedzīvotāji pēc šo plānu īstenošanas deklarēsies un maksās nodokļus piemēram, Igaunijā, un izmantos vieglo automobili ar kaimiņvalsts numurzīmēm?

     LATTA ir transportlīdzekļu tirdzniecības nozares asociācija, kuras mērķis ir pilnveidot normatīvo aktu bāzi, sekmēt tās vienādu izpratni un interpretācijas praksi, veicināt vienlīdzīgu konkurenci. LATTA mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.

01.08.2019

LATTA noslēgusi sadarbības vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu

    2019. gada 1. augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma parakstīja vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas, godīgas konkurences veicināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā.

           

     Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt Latvijas transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, mazināt negodīgas konkurences iespējas nozarē, kā arī sekmēt Latvijas transportlīdzekļu tirdzniecības nozares attīstību un veicināt starptautisko konkurētspēju sekmējošu VID pakalpojumu un nodokļu administrēšanas vidi.

 

     Tiekoties ar nozares pārstāvjiem, I. Jaunzeme teica, ka “VID regulāri konsultēsies ar asociāciju, lai izprastu šīs nozares darba specifiku, lai palīdzētu nozarei.”

 

     Vienošanās ietvaros VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas un Latvijas tautsaimniecības attīstību transportlīdzekļu tirdzniecības jomā veicinošas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi. VID arī apņemas asociācijas sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir augsta ticamības pakāpe.

 

     Vienošanās arī paredz VID un Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas biedru tikšanās un diskusijas par aktuāliem nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem, kuru laikā VID informēs par jaunāko nodokļu administrēšanas praksi tiesību aktu piemērošanā, bet asociācija dalīsies privātā sektora labajā pieredzē par organizācijas vadības un darbības jautājumiem. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža un ir spēkā nenoteiktu laiku.

08.03.2019

Uz likumdevēja galda nonācis transportlīdzekļu tirgotājiem kaitīgs likumprojekts 

       Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 2017. gadā Latvijas uzņēmumu neto apgrozījums NACE 2 red. grupā G 451 „Automobiļu pārdošana” veidoja 1,19 miljardus euro, turpretī kaimiņvalstīs Igaunijā 2,47, bet Lietuvā 2,21 miljardus euro, kura daļa ienākumu tiek gūta, iepērkot automašīnas ārvalstīs, strādājot ar ārvalstu pircējiem Latvijā un eksporta tirgos.


     2019. gada 26. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinetā izskatīja likumprojektu (Projekts: TA – 373) „Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai Saeimā 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketē un kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. 


      Eiropas Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un padomei par ierobežojumiem skaidras naudas apritei COM (2018) 483 final (turpmāk – COM 483 final), kurš balstīts uz ECORYS un Eiropas politikas pētījumu centra veikto ietekmes izpēti (turpmāk – ECORYS), kā arī skaidras naudas ierobežošanas jautājumu sabiedrisko apspriešanu ir sniegti secinājumi saistībā ar skaidras naudas darījumu ierobežojumu ieviešanu. Secināts, ka skaidras naudas ierobežojumiem nebūtu ievērojamas ietekmes uz terorisma finansēšanas problēmas mazināšanu. Attiecībā uz skaidras naudas darījumu ierobežojumu efektivitāti cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atzīts, ka vajadzīgs plašāks mērķorientēts pētījums. 


      Svarīgākais COM 483 final secinājums ir, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Šādi atšķirīgi valstu ierobežojumi var arī radīt juridiskas nepilnības, kas ļauj apiet valstīs noteiktās skaidras naudas maksājumu robežvērtības un tādējādi mazina to efektivitāti. Visbeidzot, COM 483 final ir norādīts, ka Eiropas iedzīvotājiem skaidras naudas maksājumu ierobežojumi ir sensitīva tēma un ka daudzi no viņiem iespēju maksāt skaidrā naudā uzskata par vienu no pamatbrīvībām, ko nedrīkstētu nesamērīgi ierobežot. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā Eiropas Komisija neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas jautājumu.


     Kā minēts ECORYS, skaidras naudas darījumu ierobežojumi 15 ES dalībvalstīs vai nu nav noteikti vai ir ar augstākiem darījumu sliekšņiem nekā saskaņā ar Latvijā noteikto tiesisko regulējumu šobrīd. Stājoties spēkā likumprojektam, skaidras naudas darījumu slieksnis saskaņā ar ECORYS datiem Latvijā būtu 5. zemākais ES, turklāt būtiski zemāks nekā Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un citās mums nozīmīgās auto tirdzniecības partnervalstīs/konkurējošās valstīs. Likumprojekta anotācijā ir prognozēta visai pieticīga pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu, 675 tūkst. EUR apjomā 2019. gadā un 900 tūkst. EUR turpmākajos trijos gados. Ir aplami uzskatīt, ka vienotā ES tirgus apstākļos, ar likumprojektu pazeminot vēl vairāk nekā līdz šim vienas atsevišķas dalībvalsts – Latvijas – uzņēmēju konkurētspēju faktiskajā ģeogrāfiskajā tirgū, kurš ir ievērojami plašāks nekā Latvija, visās nozarēs ar būtisku skaidras naudas darījumu nozīmīgumu, tiks gūts pozitīvs fiskāls efekts.


    LATTA ieskatā sagatavotais un 2019. gada 26. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinetā izskatītais likumprojekts, kurā ietvertās tirgus mehānismu ietekmējošas normas un to realizācija gan tieši, gan arī netieši būtiski ierobežos transportlīdzekļu tirdzniecības nozares konkurenci. 


    LATTA izvērtējot izskatīto likumprojektu vērš uzmanību uz to, ka daudzi transportlīdzekļu tirdzniecības nozares uzņēmumi, lai uzlabotu un racionalizētu savu darbību, kuras, kā ikviena uzņēmēja, virzošais mērķis ir peļņa, aizies no Latvijas tirgus ierobežojoša konkurences tiesiskā regulējuma vadīti.

 
     LATTA iebilst pret šāda likumprojekta apstiprināšanu, kas būtiski mazinās Latvijā vietējo transportlīdzekļu tirdzniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju un radīs priekšnosacījumus uzņēmumu likvidācijai, kā arī pārreģistrācijai uz tādām ES kaimiņvalstīm kā Lietuva un Igaunija. Tātad likumprojektam paredzam pozitīvu fiskālu ietekmi uz citām ES valstīm, kur jau pašlaik likumdošana tik būtiski neierobežo skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē kā Latvijā.


     LATTA aicina atbildīgās valsts institūcijas pilnveidot normatīvos aktus un uzlabot to piemērošanas kārtību tā, lai tie būtu atbilstoši Latvijas tautsaimniecības interesēm, godīgas, brīvas un veselīgas konkurences nosacījumiem ES vienotajā tirgū un tirdzniecībā ar trešajām valstīm, nevis ierobežotu konkurenci. LATTA ir ieinteresēta, lai Latvija kļūtu pievilcīgāka un konkurētspējīgāka transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē gan Eiropā, gan tirdzniecībā ar trešajām valstīm.


     Ņemot vērā to, ka Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci, aicinām Konkurences padomi izvērtēt likumprojekta atbilstību konkurences tiesību aktu prasībām.
    

© 2019 Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija